Latvijas Valsts karoga izkāršanas datumi
Latvijā ir vairākas dienas, kad likums nosaka obligāto valsts karoga izkāršanu vai ieteic to izkārt. Šīs dienas var iedalīt trīs kategorijās: svētku un atceres dienas, sēru dienas un kaimiņvalstu svētku dienas.
Obligātais Latvijas valsts karoga izkāršanas laiki:
1 . maijs: Darba svētki un Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena
4. maijs: Latvijas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena
21. augusts: Konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas tiesisko statusu” pieņemšanas diena
11. novembris: Lāčplēša diena
18. novembris: Latvijas Republikas proklamēšanas diena
Karogs jāizkār pie publisko personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām.
Sēru noformējumā karogs jāizkār:
25. marts: Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena
14. jūnijs: Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena
17. jūnijs: Latvijas okupācijas diena
25. jūlijs: Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena
Decembra pirmā svētdiena: Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena
Šajās dienās karogs jānovieto pie tādām pašām ēkām kā iepriekš minētajās dienās, bet sēru noformējumā.
Īpaši noteikumi kaimiņvalstu svētkos:
16. februāris: Lietuvas valsts atjaunošanas dienā pie konkrētām ēkām Rīgā līdzās Latvijas valsts karogam jānovieto Lietuvas nacionālais karogs.
24. februāris: Igaunijas Republikas neatkarības dienā pie konkrētām ēkām Rīgā līdzās Latvijas valsts karogam jānovieto Igaunijas karogs.
Vēlēšanu un tautas nobalsošanas dienās:
Karogs jānovieto pie ēkām, kurās iekārtoti vēlēšanu iecirkņi Saeimas vēlēšanu dienā, pašvaldību domju vēlēšanu dienā, Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienā un tautas nobalsošanas dienā.
Citi gadījumi:
Ministru kabinets vai pašvaldības var noteikt citus gadījumus, kad izkārt Latvijas valsts karogu.
Šīs ir dienas, kad Latvijas iedzīvotājiem un organizācijām jāzina valsts karoga izkāršanas noteikumi. Latvijas valsts karoga izkāršana ir veids, kā izrādīt cieņu un piemiņu svarīgiem vēsturiskiem notikumiem un valsts identitātei.
Vēsturiskā nozīme:
1. maijs: Darba svētki un Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena
- Vēsturiskā nozīme: Šī diena tiek atzīmēta kā starptautiskie darba svētki un vienlaikus atgādina par svarīgu notikumu Latvijas vēsturē - Latvijas Satversmes sapulces sasaukšanu 1920. gadā, kas bija nozīmīgs solis valsts suverenitātes un demokrātijas stiprināšanā.
4. maijs: Latvijas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena
- Vēsturiskā nozīme: Šajā dienā 1990. gadā Latvijas Augstākā Padome pieņēma deklarāciju par Latvijas neatkarības atjaunošanu, oficiāli sākot procesu, lai atbrīvotos no Padomju Savienības okupācijas.
21. augusts: Konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas tiesisko statusu” pieņemšanas diena
- Vēsturiskā nozīme: 1991. gada 21. augustā tika pieņemts konstitucionālais likums, kas faktiski atjaunoja Latvijas Republikas suverenitāti pēc PSRS sabrukuma.
11. novembris: Lāčplēša diena
- Vēsturiskā nozīme: Lāčplēša diena ir veltīta 1919. gada 11. novembra uzvarai pār Bermonta armiju pie Rīgas, kas bija izšķiroša cīņa Latvijas Brīvības cīņās.
18. novembris: Latvijas Republikas proklamēšanas diena
- Vēsturiskā nozīme: Šajā dienā 1918. gadā tika pasludināta Latvijas neatkarība, oficiāli izveidojot Latvijas Republiku.
Sēru dienas
- 25. marts un 14. jūnijs: Šīs dienas ir veltītas komunistiskā genocīda upuru piemiņai, atceroties masveida deportācijas, ko Padomju režīms veica pret Latvijas iedzīvotājiem.
- 17. jūnijs: Latvijas okupācijas diena, atzīmējot 1940. gada notikumus, kad Latvija zaudēja savu neatkarību, iekļaujoties Padomju Savienībā.
- 25. jūlijs: Pieminēšanas diena ebreju tautas genocīda upuriem, kas vēsta par Otrā pasaules kara laika Holokausta notikumiem Latvijā.
- Decembra pirmā svētdiena: Atceras pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upurus.
Šīs dienas ir būtiskas Latvijas vēsturiskajā atmiņā, simbolizējot gan svarīgus brīvības un neatkarības iegūšanas brīžus, gan pieminot traģiskus notikumus un cīņu par valsts suverenitāti. Katra no šīm dienā
